Patiesībā mums apkārt nekā nav, absolūti nekas neeksistē, bet ir tikai vienmērīga balta gaisma. Un viss, ko redzam it kā ārpus mums, patiesībā atrodas mūsos. Visas mūsu īpašības, mūsu jūtas, visas mūsu domas, kas rodas mūsos iekšā, projicējas uz šo balto gaismu, kā uz balta ekrāna kinoteātrī.
Smadzeņu aizmugurējā daļā atrodas ekrāns, uz kura projicējas mani iekšējie dati. Tas ir, es praktiski pārdzīvoju ne to pasauli, kāda tā ir patiesībā, bet pārdzīvoju to sevī iekšā, tādā veidā, kā es to uztveru, absolūti subjektīvi. Šī realitāte, kuru mums ir jāizzina, liekas kā kaut kāda, ar dzīvi nesaistīta, filozofija.
Fizika, īpaši jaunākā kvantu fizika, runā par to jau ļoti konkrēti un precīzi, ka pasaule ir absolūti subjektīva un ārpus tās eksistē spēki, kas to nosaka.
