Cilvēks sasniedz tādu attīstības pakāpi, kad viņš jau vēlas to uzzināt, viņš jau pāraug dzīvnieciskās eksistences robežas — lai kaut kā sevi nodrošinātu šīs dzīves laikā. Viņu interesē, vai eksistencei vispār ir kāda jēga vai nav. Šodien atbildes neesamība uz šo jautājumu noved cilvēkus pie depresijām, narkotikām, terora, pie jeb kā.
Principā tas ir mūsu iekšējais zemapziņas pieprasījums- kādēļ mēs eksistējam. Ja cilvēki zinātu, viņi necenstos pasauli tik ļoti izmainīt mūsu līmenī. Mūsu pasaules līmenī, kā redzam visas cilvēces vēstures gaitā, mūsu pasauli izmainīt nevar, visi šie centieni vienalga novedīs pie pilnīgas vilšanās.
Bet iziet ārpus mūsu pasaules robežām, saskatīt aiz tās vadības spēkus, ieiet šajā vadības sistēmā, protams, tas pacels cilvēku šajā pasaulē no viņa monotonās eksistences. Galvenais, ko mēs uzzināsim, kā eksistēt nākotnes perspektīvā. Un katra diena būs piepildīta ar citu jēgu, sāksiet sajust nepieciešamību pēc tā, kā dēļ Daba jūs nostādīja šādos apstākļos. Un ar katru eksistences minūti jūs varēsiet iegūt Augstāko vērtību.
